Dizaina projekta cenas veidošanās

Itin bieži cilvēkam, kurš nolēmis nolīgt dizaineri interjeristu, ļoti grūti saprast – kāpēc šajā sfērā tādas milzīgas cenu atšķirības? Es mēģināšu noformulēt, kādi ir šie cenu veidojošie faktori.

Dizainera izglītība

Nav noslēpums, ka dizainera profesiju var iegūt dažādos veidos. Attiecīgi, atkarībā no tā, cik daudz laika, naudas un spēku attiecīgais speciālists patērējis savā izglītībā, formējas arī cena uz viņa pakalpojumiem.

1. Eksistē noteikta speciālistu kategorija vispār bez arodizglītības. Visticamāk, tāds cilvēks vienkārši uzreiz uzsāka strādāt par palīgu pie profesionāļa, kas, starp citu, ir ļoti labs rādītājs – pieredzējis darbu vadītājs ievadīs arodā labāk, nekā jebkurš institūts.
2. Ir arī dizaineri, kuri izveidoja dažus projektus paši sev – izremontēja savas mājas, dzīvokļus un tā tālāk – pēc tam sāka pieņemt pasūtījumus interjera dizaina projektēšanai.
3. Eksistē liels daudzums īstermiņa kursi (no 3 mēnešiem līdz gadam), kuri pēc apmācību beigām izsniedz dizainera diplomu. Dabiski, ka visi šie kursi ir ar dažādu nopietnības pakāpi un absolventi, attiecīgi, dažāda līmeņa. Visumā, var paļauties uz likumsakarību jo īsāki kursi, jo tie ir virspusējāki, jo mazāk cilvēkam, kas tos pabeidzis, ir reālu praktisku zināšanu.
4. Lielās dizaina skolas, kur apmācība ilgst no gada līdz diviem gadiem. No klientu redzes viedokļa ļoti sarežģīti novērtēt šādu skolu absolventus, tā kā, no vienas puses, tur ir diezgan augsts pasniegšanas līmenis – un, tai pat laikā, var būt ne pašas augstākās prasības studentiem. Tas pat vairāk atkarīgs no pasniedzēja, nevis no skolas. Tomēr, iespējams, nenāktu par ļaunu palasīt atsauksmes par skolu, kuru beidzis jūsu dizaineris, lai saprastu viņa līmeni.
5. Augstskolu studenti ir atsevišķa kategorija. Kā likums, cenas tiem nav augstas, izglītības līmenis jau ir visai nopietns. Bet vajag skaidri apzināties, ka tiem vēl nav praktiskās pieredzes .
6. Augstskolu absolventi dizaina specialitātē – apmēram tāda pat situācija, kā ar dizaina skolu absolventiem. Ļoti sarežģīti novērtēt viņu līmeni. Pat akreditētajās augstskolās, programmas un pasniegšanas līmenis var būt ĻOTI dažāds.
7. Augstskolu absolventiem arhitektūras specialitātē parasti ir ievērojami labākas zināšanas par projektēšanas normām un celtniecības tehnoloģijām.

Darba pieredze

Dizainera darba pieredze ir mērāma ne tikai un ne tik daudz ar nostrādātajiem gadiem – cik ar objektiem. Bet vēl precīzāk – ar realizētajiem objektiem.

Ne tuvu katrs projekts, lai cik tas ar nebūtu skaists uz papīra, īstenojas dzīvē par visiem 100%. Daļa projektu pat netiek līdz realizācijas stadijai. Citu ieceru veidols šajā procesā tā izmainās, ka dizainera autorība jau vairs nav saskatāma. Citreiz projekts var būt tiktāl sabojāts ar neskaitāmiem pārlabojumiem, ka dizainerim pat vairs negribas uzrādīt savu autorību.

Ļoti bieži veidojas situācija, kad dizainera kontakts ar pasūtītāju apraujas dekorēšanas etapā. Šajā gadījumā tāpat grūti nofiksēt realizēto objektu kvalitatīvos fotouzņēmumos.
Tomēr tieši pabeigtie projekti ir pieredzējuša dizainera galvenā “mēraukla”. Jo vairāk realizēto projektu – jo labāk dizaineris izprot būvi, jo labāk viņš orientējas mēbeļu, gaismekļu, apdares materiālu tirgū. Tad arī, attiecīgi, augstāka viņa cena.

Šā jautājuma cita dimensija ir atšķirīgu funkciju objektu veidošanas pieredze.

Piemēram, dzīvojamajiem interjeriem ir sava specifika – dzīvokļi paneļu mājās vai koka guļbūves, ir taču starpība? Protams, ja dizaineris izstrādājis jau 20 dzīvokļu projektus, viņam nebūs problēma izzināt un precizēt nianses, ar kurām var saskarties cita tipa objektos. Tomēr itin bieži pasūtītāji grib, lai ar viņa guļbūvi strādātu tieši speciālists par guļbūvēm, bet savukārt, dzīvokli projektētu tas, kam portfolio jau daudz dzīvokļu interjeri. Šajā gadījumā tad arī nav vērts brīnīties par augstāku latiņu cenai.

Tas pats attiecas arī uz interjera stilistiku – ir dizaineri, kuri strādā tikai klasiskā stilā, citi dod priekšroku mūsdienīgam stilam, bet daži strādā absolūti jebkurā stilā. Tas viss tāpat iespaido projekta cenu, kaut arī grūti precīzi pateikt kā tieši. Bet visumā, var sagaidīt, ka klasika maksās dārgāk nekā minimālisms.

Ja, savukārt, iet runa par sabiedriskās nozīmes objektiem, tad šeit situācija ir pavisam citāda. Nevar sagaidīt, ka dizaineris, kuram ir liela dzīvokļu projektēšanas pieredze, noteikti izcili tiks galā ar restorānu. Starp citu, pilnīgi iespējams arī pretējs rezultāts. Dažādas nozīmes projektu esamība portfolio arīdzan paceļ cenu.

Izvērsts, zīmolots dizainera stils

Attieksme pret zīmoliem jeb brendiem cilvēkiem mēdz būt ļoti dažāda. Daži uzskata, ka maksāt lielu naudu par lietu, tikai tāpēc, ka uz tās uzrakstīts kaut kāds pazīstams vārds, nav gudri. Citi, gluži pretēji, uzskata, ka brends – tā ir ne tikai garantēta kvalitāte, bet arī noteikts statuss.

Šoreiz nemēģināsim noskaidrot, kuram no viņiem ir taisnība. Tomēr, gribētos atzīmēt, ka, pieņemot lēmumu nolīgt interjeristu, jūs jau domājat par kaut kādu noteiktu statusu. Tieši tāpat kā, kad jūs griežaties pie stilista, lai tas palīdzētu radīt jūsu imidžu. Tādēļ vienosimies par to, ka dizainera popularitāte nebūt nav pēdējā vietā šajā izvēlē.

Dizaineri nav tik slaveni, kā fotomodeļi, aktieri vai rakstnieki. Tādēļ cilvēkam, kuram ikdienā neiznāk saskarties ar dizainu un arhitektūru, mēdz būt grūti saprast, kurš no tiem ir slavens, bet kurš nē. Viņš taču nav dzirdējis ne par vienu, ne otru.

Šajā gadījumā galvenais kritērijs – publikācijas profesionālajos žurnālos. Jo augstāks objekta līmenis, jo kvalitatīvāk dizaineris paveicis darbu projekta iemiesošanai realitātē – jo labprātāk lielie glancētie žurnāli ņem šo projektu publicēšanai. Attiecīgi, jo vairāk dizainerim ir tamlīdzīgu publikāciju – jo viņš pazīstamāks gan profesionālajās aprindās, gan potenciālo pasūtītāju vidū. Protams, vēl jau ir arī zināms žurnālu reitings, kur vieni kotējas augstāk, citi zemāk. Bet visumā, jūs pilnīgi droši varat sagaidīt to, ka jo vairāk dizainerim publikāciju- jo viņam augstāka cena.

Tāpat zināma popularitāte ir dizaineriem, kas piedalās projektos televīzijā, piemēram, “Dzīvokļu jautājumā”, “Remonta skolā” un citās tamlīdzīgās programmās. Par šo dizaineru profesionalitāti, droši vien, ievērojami vienkāršāk spriest – viss projekta realizācijas process taču notiek skatītāja acu priekšā.

Pats dizaina projekts

Manā skatījumā vismazāko iespaidu uz dizaina projekta cenas veidošanos atstāj tā tehniskā noformēšanas nianses.

1. Projekta sastāvs, rasējumu saraksts – tas ir aptuveni vienāds visiem dizaineriem, vai tās ir lielas studijas vai iesācēji un studenti.
2. Rasējumu kvalitāte – tā, protams, var būtiski atšķirties. Bet, pirmkārt, pasūtītājam diezgan sarežģīti izprast šīs atšķirības. Otrkārt, nolīgstot dizaineru, pasūtītājs tomēr pērk nevis rasējumus – bet galīgo rezultātu. Ja dizaineris var radīt unikālu interjeru, zīmējot ar pildspalvu uz salvetes vai ar lūpu krāsu uz stikla – jo labāk. Galvenais, lai būtu kārtībā un neciestu pats projekta realizācijas process.
3. Skiču kvalitāte, vizualizēšana. Tas nu ir ļoti strīdīgs jautājums pašu dizaineru starpā – kas labāk, vizualizēšana vai zīmējums no rokas? Fotoreālisms vai dzīva no rokas veidota grafika? Uz šo jautājumu nav viennozīmīgas atbildes, bet atkal jāsaka – nav jau tik svarīgi cik ļoti reālistiskas ir “bildes” – galvenais noteikums, lai gala rezultāts tām atbilstu.

Autora uzraudzība

Tas jau ir visai būtisks izdevumu postenis radot interjera dizainu. Šis skaitlis var būt pilnīgi salīdzināms ar dizaina projekta cenu vai pat pārsniegt to vairākas reizes. Šeit sarežģīti kaut ko noteiktu pateikt, tā kā dizaineri strādā pēc ļoti dažādām shēmām. Vieni pilnībā iekļauj uzraudzības vērtību projekta cenā. Citi paprasa fiksētu apmaksu par fiksēto izbraucienu daudzumu uz objektu. Daži nosaka apmaksai stundu likmi. Jebkurā gadījumā, nepieciešamas rēķināties ar nepieciešamību apmaksāt autora uzraudzību pēc dizainera izcenojumiem.

Dizainera noslogojums

Kam par laimi, kam ne visai, bet tas arī ir cenu veidojošais faktors. Dizainera pakalpojumi – prece ir ļoti elastīga. Ja dizaineris jūt, ka klientu viņam ir vairāk, nekā viņš spēj apkalpot – pilnīgi loģiski, ka viņš paceļ cenu. Un pretēji – ja kaut kādu iemeslu dēļ dizaineris jūt, ka klientu viņam par maz – viņš var pieņemt lēmumu cenu nolaist. Uz to bezjēdzīgi aizvainoties vai sūroties – tas ir bizness.

Slēdziens

Atsaucoties uz visu iepriekšteikto, gribu uzsvērt, ka nemēdz būt dārgi vai lēti dizaineri. Katrs profesionālis pats vērtē sevi – bet tirgus šo novērtējumu vai nu apstiprina, vai atspēko. Tādēļ kopsummā, praktizējošs dizaineris maksā to naudu, ko viņš par saviem pakalpojumiem prasa.

Nesen viena mana kolēģe salīdzināja interjerista pakalpojumus ar automašīnām. Ja jums mašīna ir pārvietošanās līdzeklis – tad jūs apmierinās pat vecs “Moskvičs”. Bet eksistē taču vēl milzums mašīnu markas no Wolkswagen līdz Maserati, un visas tās ļaudis pērk. Un kaut arī visas tās ir pārvietošanās līdzeklis – tomēr starpība starp tām ir. Lūk, ar dizaineriem jau ir precīzi tas pats stāsts :)