Dzīvojamo interjeru projektēšanas īpatnības

Dzīvojamā interjera pamatatšķirība no sabiedriskā ir tā daudzfunkcionalitāte. Ja birojā mēs strādājam, kafejnīcā vai restorānā ēdam, klubā atpūšamies vai sportojam, bet kinoteātrī skatāmies kino, tad savās mājās mēs, visticamāk, gribēsim darīt to pašu. Tomēr bieži vien platība tam ir paredzēta daudz mazāka. Ņemot vērā šo faktu, kā arī cenu kāpumu uz katru nekustamā īpašuma kvadrātmetru, plānojumam un funkcionālām zonām mājoklī jāpievērš īpaša uzmanība.

Pirmajam solim darbā ar zonām un pārplānošanu jākļūst jūsu dzīves veida sīkai analīzei. Tas palīdzēs izcelt galvenās funkcionālās zonas, kas ir nepieciešamas pilnvērtīgai eksistencei jūsu mājās.

Nepieciešams novērtēt un pārdomāt sekojošas funkcijas:
– miegs un atpūta;
– ēdiena pagatavošana un uzņemšana;
– higiēnas procedūras;
– telpu sakopšana un uzturēšana;
– mājdzīvnieku aprūpe un uzturēšana;
– veļas mazgāšana, žāvēšana un gludināšana;
– atpūta un izklaide;
– bērnu audzināšana un aprūpe;
– mācību nodarbību, profesionālā darba vai aizraušanās nodarbību izpilde;
– priekšmetu glabāšana;
– informācijas saņemšana un glabāšana;

Lielu laukumu (lielgabarīta dzīvokļu vai privātmāju) laimīgajiem īpašniekiem būtu vēlams apdomāt arī tādus faktorus, kurus nekustamo īpašumu aģenti parasti sauc par elišu mājokļa «kritērijiem». Tie ir: garderobes ierīkošana, atsevišķa telpa veļas mazgāšanai, žāvēšanai un gludināšanai, dabiskais apgaismojums vanna istabās.

Neapšaubāmi, platības funkcionālās plānošanas pats vienkāršākais veids varētu būt atsevišķas telpas atdalīšana katrai dzīves funkcijai. Tomēr praksē tas nav iespējams, īpaši mazgabarīta dzīvokļos. Tādēļ ļoti bieži arhitekts projektē daudzfunkcionālas telpas, piemēram, apvienojot viesistabu un virtuvi vai novietojot darbavietu (visbiežāk rakstāmgalds un dators) guļamistabā.

Atkarībā no funkcionālas telpas vajadzībām, mainās tās piepildījums ar mēbelēm, priekšmetiem, apgaismojuma principiem, krāsu risinājumiem, materiālu izvēli. Zemāk mēs aplūkosim plānošanas īpatnības visām tipiskākām mājas vai dzīvokļa telpām.

Priekšnams

Teātris sākas no pakaramā, bet dzīvoklis sākas ar priekšnamu, uzskata interjera dizaineri. Mūsdienu pilsētu dzīvokļos priekšnams – viena no pašām problemātiskākajām vietām. Reti tipveida māju projektētāji paredz šo telpu pietiekamu pēc platības un pieņemamu konfigurāciju. Par dabisku apgaismojumu priekšnamā vispār nav jēgas runāt.

Projektējot priekšnama platību vajag izprast, kādu funkcionālu vajadzību tas nesīs. Pirmkārt, tā ir bufera zona starp dzīvojamajām telpām un ielu vai piebrauktuvi. Bez tam, katrs priekšnams kalpo par virsdrēbju un apavu glabāšanas vietu. Dažkārt priekšnamā atrodas skapis vai ieeja ģērbtuvē, kur glabājas arī cits apģērbs, izņemot to, kas tiek izmantots pastāvīgi. Tāpat tur var glabāties sporta inventārs, sadzīves ķīmija un aprīkojums telpu uzkopšanai, piemēram, putekļsūcējs. Itin bieži priekšnamā novieto telefonu. Praktiski ļoti vajadzīgs priekšnama atribūts ir spogulis ar konsoli (ar kumodi vai naktsskapīti). Šī vieta kalpo sevis sakopšanai pirms iziešanas no mājām, kā arī par vietu, kur var nolikt atslēgas un somu pēc pārnākšanas mājup.

Lai izvietotu visas nepieciešamās mēbeles un ikdienas priekšmetus, nepieciešams iegaumēt dažas svarīgas ergonomikas normas. Minimāls ejas platums vienam cilvēkam sastāda 70 cm, gaiteņa optimāls platums, kurā varēs paiet divi – 120 cm. Pamatojoties uz šo izmēru, projektē mēbeles un iebūvēto skapju sakārtojumu. Jāņem vērā arī tas, ka skapja durvis aizņems noteiktu apjomu platības, kad tās tiks vērtas vaļā. Dažreiz to var atrisināt paredzot bīdāmās durvis mēbelēm un iebūvētajiem skapjiem, taču iekšdurvīm jebkurā gadījumā jāatstāj pietiekami daudz vietas.

Ļoti bieži priekšnams ir mezgls, kas savieno citas telpas, tādēļ priekšnamā var iziet vairākas durvis. Šeit ir svarīgi atcerēties, ka durvīm jābūt saskaņotām savā starpā ar stilu, krāsu un apdares materiāliem.

Bieži vien, lai taupītu dzīvojamo platību, priekšnamā tiek novietots antresols ilglaicīgai lietu glabāšanai. Antresols vizuāli samazina griestu līmeni un var radīt nospiedošu sajūtu, tādēļ tos reti izmanto dzīvojamajās istabās. Tieši šo pašu iemeslu dēļ ar īpašu piesardzību tos jāizmanto mazgabarīta priekšnamos.

Viesistaba

Viesistaba – viena no pašām daudzfunkcionālākajām mājas telpām. Tajā notiek ģimenes ikdienas saskarsme. Ģimene uzņem viesus, skatās filmas, klausās mūziku. Tā ir vieta, kur var palasīt grāmatu un bieži vien arī nobaudīt ēdienu. Taču par spīti šķietamajam funkciju daudzumam, galvenais viesistabas mērķis ir atpūta un saskarsme. Tādējādi arī mēbeļu izkārtojumam jāļauj realizēt šīs pamatfunkcijas.

Viesistabai, kā nevienai citai istabai, ir nepieciešams tā saucamais jēdzieniskais telpas centrs. Tā ir kāda uztveres ass, ap kuru tiek būvēts kompozicionāls risinājums mēbelēm, apdarei, dekoram. Tradicionāli viesistabā jēdzieniskais cents bija kamīns, pēc tam to aizstāja televizors, vēlāk, mājas kinozāle. Par jēdzienisko centru tāpat var kļūt kaut kāds interesants arhitektūras elements, piemēram, kolonna vai erkers.

Izvietojot mēbeles viesistabā, jāņem vērā to izmērus un optimālus attālumus starp priekšmetiem. Piemēram, attālumam no krēsla un dīvāna līdz televizora ekrānam jābūt ne mazākam par diviem metriem, lai nenoslogotu redzi. Pastāv formula, kas definē optimālu attālumu no televizora, līdz cilvēka acij: minimālais attālums starp televizora ekrānu un aci ir trīs tā diagonāles. Maksimāls – piecas diagonāles. Pēc vertikālēm televizors ir jānovieto tā, lai ekrāna vidus atrastos aptuveni sēdoša cilvēka sejas augstumā.

Svarīgs ir arī attālums starp mīksto mēbeļu priekšmetiem. Optimāls attālums līdz sarunu biedram ar kuru saskarsme būs maksimāli komfortabla sejai, sastāda 1,5 metrus. Turklāt labāk mīkstās mēbeles novietot tā, lai sarunu biedri sēdētu pēc iespējas iepretim viens otram. Tieši tādēļ pēdējā laikā tādu popularitāti ieguva princips 2+2, kad divi nelieli dīvāni izvietoti viens otram pretī un ir nodalīti ar kafijas galdiņu.

Viesistabā kā nevienā citā telpā ir svarīga platības zonēšana ar gaismu. Jo vairāk funkcionālo zonu ietver sevī viesistaba, jo sarežģītākai jābūt apgaismojuma sistēmai. Šādos gadījumos ar klasisku lustru istabas vidū šo problēmu atrisināt nevarēs, būs jāmeklē papildinājumu ar daudzveidīgiem bra, stāvlampām un citu papildus apgaismojumu.

Pēdējā laikā modē ir ienākuši kamīni viesistabā. Pat tas fakts, ka jūs esat tipveida dzīvokļa īpašnieks, kur nav paredzēts dūmvads, nekļūst par šķērsli, ja vēlaties savā mājoklī ierīkot kamīnu. Tirgū ir liela izvēle bezdūmu kamīnu, sākot no elektriskiem un beidzot ar kamīniem, kas darbojas izmantojot šķidro kurināmo.

Ja viesistaba pilda arī ēdamistabas funkciju, tad blakus dīvānu grupai, jābūt paredzēta vieta arī ēdamgaldam ar krēsliem, tāpat iespējams kumodei vai skapim traukiem.

Mazgabarīta dzīvokļos viesistaba itin bieži ir vienlaikus arī guļamistaba. Šajā gadījumā īpašu uzmanību vajadzētu veltīt dīvāna izvēlei – parasti tiek dota priekšroka leņķveida saliekamajiem modeļiem, taču tas nebūt nav vienīgais veiksmīgais variants.

Projektējot viesistabu, jau iepriekš jāpārdomā elektrisko kabeļu izvietojums, lai telpā varētu pieslēgt apgaismojumu un elektriskās ierīces. Tas ir īpaši svarīgi gadījumā, ja par jūsu viesistabas jēdzienisko centru top televizors vai mājas kinoteātris. Šajā gadījumā nepieciešams iepriekš padomāt to, kā paslēpt visus vadus sienās vai aiz iekārtas priekšmetiem. Lai to izdarītu, ieteicams iepriekš zināt televizora modeli, taču ir arī universāli pieslēguma modeļi.

Ēdamistaba

Mūsdienās diezgan reti ir sastopams variants, kad ēdamistaba ir ierīkota atsevišķā telpā. Visbiežāk tā ir izvietota virtuves vai viesistabas funkcionālajā zonā. Galvenokārt tāpēc, ka barības uzņemšana ir īstermiņa process un atvēlēt tam veselu istabu nav praktiski. Tomēr, ja ģimene ir liela vai mājā bieži ciemojas viesi, ēdamistabas nozīmi nevajadzētu mazināt.

Ēdamistaba ir telpa ar skaidru un viennozīmīgu funkciju, tādēļ arī tās noformējums ir diezgan vienkāršs un nesatur tik daudz nianšu kā citu telpu noformējums. Ēdamistabas platības formēšanas galvenais princips – simetrija. Par istabas centru kļūst ēdamgalds ar krēsliem. Galda izmērs ir atkarīgs no ģimenes sastāva, viesu plānotā daudzuma, kā arī no telpas izmēriem – ap galdu jābūt pietiekami daudz vietas sēdošiem cilvēkiem, kā arī brīvai telpai apkārt. Tādējādi, galda attālumam no eģes līdz sienai vai mēbeles (kumodes, skapja) priekšmetam nevajag būt mazākam par 140 cm. Minimālais attālums 70 cm ir nepieciešams, lai pārvietotos pa istabu, un vēl 70 cm cilvēku ērtam izvietojumam krēslos pie galda.

Tāpat ēdamistabā var atrasties kumode vai skapis traukiem ar noteikumu, ka vietas būs pietiekami, lai pie tām piekļūtu un brīvi varētu vērt skapīšu durvis.

Ēdamistaba parasti atrodas blakus virtuvei, tādēļ ne mazsvarīga loma ir atvēlēta durvīm. Tās ieteicams novietot simetriski, tādējādi kļūstot par brīnišķīgu jēdzienisku istabas centru.

Apgaismojumu ēdamistabā visbiežāk veic ar vistradicionālāko paņēmienu – lustras izvietošanu istabas centrā, tieši virs ēdamgalda. Tomēr nav vērts aizmirst par lokālo apgaismojumu, kas palīdzēs radīt mājīgu noskaņu.

Ģērbtuve

Ģērbtuves ierīkošana mājoklī atrisina tā estētikas problēmas. Skapju esamība istabā ir neestētiska. Kad skapji kupejas neeksistēja dabā, nācās likt masīvus šifonērus, kuri pieblīvēja izplatījumu gan vizuāli, gan fiziski. Arī skapja durvis atvērtā stāvoklī prasīja savu vietu.

Pirmkārt, no estētikas viedokļa, skapis – kupeja, protams, daļēji pilda ģērbtuves lomu. Taču tā joprojām ir mēbele, kas aizņem vietu dzīvojamajā platībā.

Otrkārt, ģērbtuvē ir iespēja novietot daudz dažādu mantu. Ja jums ir neliela ģērbtuve, tad iespējams nav starpības starp to un skapi – kupeju.

Treškārt, tā ir iespēja ģērbties atsevišķā telpā. Taču tikai tajā gadījumā, ja ģērbtuve ir liela.
Ceturtais iemesls, istabas konfigurācijas uzlabojums. Un šajā gadījumā, tas ir akmens arhitektu dārziņā, kuri projektē istabas, kas pēc tam jāuzlabo.

Ja jums ir tipveida dzīvoklis, kas nepretendē uz augsto klasi, tad novērtējiet ģērbtuves nepieciešamību pēc augstāk minētajiem parametriem. Taču, tas, vai kāda telpa ir vai nav nepieciešama, nosaka galvenokārt jūsu dzīvesveids.
Ja jūs plānojat būvēt privātmāju, tad ģērbtuvi būvējiet gaišu un plašu.