labums

Lietderība, izturība, skaistums

Vēl pirmajā gadsimtā pirms mūsu ēras Senās Romas arhitekts Virtuvijs noformulēja šos vienkāršos likumus, ko pauda tikai trīs vārdi – lietderība, izturība, skaistums. Tieši šie trīs jēdzieni ir visas arhitektūras pamats, gan antīkās, gan mūsdienu. Interjera dizainam, kam ir tiešs sakars ar arhitektūru, tiem tāpat ir svarīga loma.

Kas gan ir tāds svarīgs šajos vārdos, kuri pazīstami katram? Šie trīs vārdi, bet precīzāk to secīgums, ir interjera dizaina projektēšanas svarīgākie likumi. To secīgums viennozīmīgi norāda, kas projektējot ir primārs, bet kas sekundārs.

Lietderība

Sākotnēji jebkura priekšmeta vai interjera radīšanai ir vajadzīgs cēlonis, pielietojums. Mūsdienu vārds šā jēdziena apzīmējumam – funkcija.

Dzīvojamās istabas interjers top tādēļ, lai tajā dzīvotu – gulētu, ēstu, atpūstos, komunicētu, audzinātu bērnus utt.. Biroja interjers top tādēļ, lai strādātu. Kafejnīcas, restorāna interjers – ēdienu baudīšanai. Tā arī ir telpas funkcija. Šīs funkcijas arī rada mērķi un interjera radīšanas cēloni, tādēļ telpai ir maksimāli jāatbilst savai funkcijai.

Mūsdienu nosacījumos, kad katrs kvadrātmetrs maksā noteiktu naudas summu, parādījās vēl viens jēdziens – lietderīgs laukums. Īpaši tas ir aktuāls nelieliem dzīvokļiem, kur nepieciešams katru apdzīvojamo kvadrātmetru izmantot ar maksimālu atdevi. Platībai nevajadzētu pazust, palikt neizmantotai. Pat ja tas ir vienkāršs gaitenis, kas savieno istabas, tam ir sava funkcija, un to nepieciešams pildīt bez traucēkļiem.

Maksimāli ērtas, funkcionālas un derīgas platības radīšanai tiek izmantotas ergonomikas normas. Sadzīves izpratnē tie ir ikdienas galveno priekšmetu izmēri un attālumi starp tiem, kuros cilvēks var brīvi pārvietoties, darboties, realizējot telpas funkciju. Piemēram, krēsla vai ķebļa sēdekļa augstums, ērts vidēji statistiskam cilvēkam, sastāda 45-50 cm, bet rakstāmgalda augstums ir 75 cm. Tas nozīmē, ka krēsls vai galds būs neērts, ja tā izmērs krasi atšķirsies no šī cipara. Ergonomikas normas var diezgan būtiski atšķirties atkarībā no ģeogrāfiskā stāvokļa. Piemēram, Skandināvijas valstīs vidēji statistiska cilvēka augums ir ievērojami lielāks nekā Āzijā. Attiecīgi priekšmetu izmēri, kas ir ērti skandināvam, nebūs ērti aziātam un otrādi. Svarīgi atcerēties arī to, ka šīs normas nav nemainīgas. Tās pastāv tāpēc, lai optimizētu cilvēku darbību, palīdzētu saprast, kā indivīdam būs maksimāli ērti, nepārbaudot visu empīriskā ceļā.

Izturība

Pēc tam, kad ir nodefinēta telpas funkcija, tās vajadzības principi, ērtums un ergonomitāte, rodas jautājums par izturību. Tas ir ļoti plašs jēdziens, kas ietver sevī ne tikai konstrukciju (sienu) izturību, bet arī lietošanas drošību un noteiktu ilgmūžības pakāpi.
Telpas konstrukcijas izturību ir grūti pārvērtēt. Visai izplatīts ir uzskats, ka izturība ir pat svarīgāka par telpas lietderību. Tas ir strīdīgs jautājums, jo telpai, kurai nav mērķa, funkcionālas vajadzības, nav lietderīga, tā vienkārši nav vajadzīga, lai cik izturīga tā arī nebūtu.

Konstrukcijas izturība ir drīzāk arhitektūras kategorija nevis interjera dizaina, taču pārplānojot telpu, to nevar neņemt vērā. Tas pats ir arī ar lietošanas drošību. Normatīvie akti regulē arhitektūras un interjeru drošību – ugunsgrēka novēršanas drošība, ekoloģiskums, higiēna. Atbilstošās instances kontrolē projektētāju darbu, neļaujot radīt sadzīves situācijas, kuras ir bīstamas dzīvībai. Dažreiz var likties, ka šie normatīvie akti ir pārāk stingri un domāti tikai tāpēc, lai atbilstošās instances iekasētu soda naudas. Taču šāds uzskats ir kļūdains. Man nāk prātā kāda šofera teiktais, ka ceļu satiksmes noteikumi ir uzrakstīti ar asinīm. Iespējams attiecībā uz būvniecības normām tas ir pārāk spēcīgs izteiciens, taču es ieteiktu ņemt tās vērā, izvairoties no riska par savu un tuvinieku drošību.

Ergonomitātei ir arī tiešs sakars ar drošību, jo priekšmeti, kas ir neērti lietošanā, var nest būtisku kaitējumu cilvēka veselībai. Neērti atveramas durvis vai nepareizi piekārtais plaukts var sagādāt traumu pašā nepiemērotākajā brīdī.

Rūpnieciskās ražošanas pasaulē liela nozīme ir modei, tādēļ lietu un interjeru ilgmūžība pakāpeniski atkāpjas uz otro plānu. Taču katrai tehnikai, materiālam un mēbelei jākalpo noteikts termiņš, kas ir adekvāts tā cenai. Taču jāatceras, ka lieta, kuras mūžs ir īss un kuru viegli salauzt, var kļūt bīstama tās lietotājam.

Skaistums

Un, beidzot, interjera projektēšanas pēdējais likums ir skaistums, dekoratīvisms, harmonisks ārējais veidols. Šī kritērija nozīme, kā likums, ir pārvērtējama, taču pirmais, ko cilvēks pamana ieejot telpā, ir tieši ārējais telpas izskats, nevis tā ērtums vai drošība. Tieši šis kritērijs arī radīja mūsdienu pasaulē šo vieglprātīgo attieksmi pret dizainera profesiju. Cilvēks ierauga telpu vai tās attēlu, kurā krāsu salikums un materiāli rada harmonisku savienojumu, un viņam sāk likties, ka radīt šādu interjeru ir tik vienkārši, ka jebkurš cilvēks, kuram ir laba gaume, uz to ir spējīgs. Interjera iekšējais piepildījums, ko veido lietderība un izturība, paliek neredzams.

Itin bieži mēs izdarām savu izvēli, vadoties pirmkārt vai tikai pēc ārējā izskata. Jūs noteikti esat dzirdējuši sievietes sakām: „Vai, kāds jaukums, es to gribu!” Taču ikvienam no mums ir gadījies nopirkt skaistu, bet neērtu apavu pāri un novērtēt, cik ļoti ikdienas dzīvē lietderība un izturība ir svarīgāka par skaistumu.

Ja tiek pirkta rūpnieciski ražota lieta, tad satraukumam nav pamata. Rūpnieciskajā ražošanā jebkura lieta ir izturīga un derīga, jo tas ir rūpnieciskā dizaina pamats. Neapšaubāmi, lietas funkcionalitātes un kvalitātes pakāpe ir stipri atkarīga no ražotāja.
Projektējot cilvēka dzīvošanas vidi, bet īpaši dzīvojāmo platību, nekādā gadījumā nevajadzētu lietderību un izturību upurēt skaistumam. Tas nenozīmē, ka interjerā jāatsakās no dekora, ka jāizvēlas tikai praktisku pelēku krāsojumu, garlaicīgas utilitāras lietas. Taču dekoratīvismam nevajadzētu dominēt pār funkcionālu un konstruktīvu noturību. Pat visskaistākai skulptūrai pasaulē nav jātraucē brīva kustība telpā. Nevienam gaismeklim, lai cik ļoti tas jums arī patiktu, nav jāapžilbina jums acis. Nevienam priekšmetam telpā nav jāsagādā jums neērtība vai pat bīstamas situācijas.

Taču pavisam neņemt vērā skaistuma kritēriju arī nedrīkst. Dekors ir svarīgs dizaina komponents, tas atdzīvina garlaicīgus un utilitārus priekšmetus, piešķir tiem individuālismu. Dekors izsauc emocijas, tādējādi arī atstāj lielāku iespaidu.

Ja iepriekš minētie trīs likumi ir pielietoti pareizā secībā, tad jebkurš interjers priecēs dvēseli un sniegs prātam un ķermenim atslābināšanos, neatkarīgi no tā, kādā stilā jūs gribat to noformēt. Senās Romas arhitekta likumi palīdzēs radīt to, kas šodien ir liela vērtība – mājīgs un skaists mājoklis.